Latvietes pūrs vadītāja apstiprināta LNKC Tautas lietišķās mākslas nozares konsultatīvajā padomē

Ar Latvijas Nacionāla kultūras centra rīkojumu Nr. 1.1-4/15 b-bas «Latvietes pūrs» vadītāja Aivita Baltruka tika apstiprināta par vienu no deviņām Tautas lietišķās mākslas nozares konsultatīvās padomes loceklēm. Rīkojums stājās spēkā 2024.gada martā. Padomes pilnvaru termiņš ir pieci gadi. 

Konsultatīvās padomes ir katrai tautas mākslas un tradicionālās kultūras nozarei. Tās tiek veidotas, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā tautas mākslas un tradicionālās kultūras nozarēs un Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā.

Padomes funkcijas: 

1. sekmēt nozares attīstībai nepieciešamo kultūrpolitikas un citu dokumentu sagatavošanu; 

2. veicināt Centra, citu valsts un pašvaldību institūciju, nevalstisko organizāciju un nozares profesionāļu sadarbību un informācijas apmaiņu jautājumos, kas saistīti ar tautas mākslas un tradicionālās kultūras nozares attīstību un kvalitatīvas kultūrvides veidošanu. 

Padomes uzdevumi: 

1. prognozēt un vērtēt nozares attīstības perspektīvas, kā arī sniegt priekšlikumus LNKC nozares darbības plānošanai un īstenošanai, t.sk. starpnozaru sadarbības kontekstā; 

2. veicināt informācijas apmaiņu, saskaņot viedokļus, analizēt nozarē notiekošos procesus, identificēt ar tiem saistītās problēmas un piedāvāt LNKC un citām iesaistītajām pusēm iespējamos risinājumus; 

3. sniegt priekšlikumus LNKC nozares attīstībai nepieciešamo kultūrpolitikas un citu dokumentu saturam; 

4. izvērtēt kalendārā gada ietvaros īstenotos nozares un ar to saistītos starpnozaru pasākumus un sagatavot priekšlikumus par īstenojamām prioritātēm nākamajā gadā;  

5. sniegt konsultatīvo atbalstu kārtējo Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku, kā arī citu LNKC rīkoto valsts nozīmes un nozares attīstībai būtisku pasākumu sagatavošanā, īstenošanā un izvērtēšanā; 

6. pārstāvēt savas nozares intereses citu nozaru konsultatīvajās padomēs, Dziesmu un deju svētku padomē, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku mākslinieciskajā padomē, sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām nozares attīstības jautājumos.

Padomes eksperts par darbu padomē nesaņem atlīdzību..

Izstāde DIŽOŠANĀS!

3.05. plkst. 18.00 Tīnūžu tautas namā tika atklāta rokdarbu skolas «Latvietes pūrs» pirmā audzēkņu darbu izstāde «Dižošanās»!!!
Izstādē ir apskatāmi darbi dažādās rokdarbu tehnikās. Ir iespēja redzēt, kas rodas, ja apvieno zināšanas, prasmi, radošumu un pacietību!
Izstāde tapa sadarbībā ar Tīnūžu TN LMS «Tīna», to iekārtoja māksliniece Ilze Kupča Ziemele.

Vidzemes sievas aubes darināšanas meistarklase 11.02.2023.

11.februārī organizējam Vidzemes tautastērpamam atbilstošas sievas aubes darināšanas meistarklasi. Meistarklases laikā audzēknes varēs apgūt zināšanas kā darināt, kā arī praktiski darinās aubi. 

Meistarklasi vadīs LAK tautastērpu meistare Antra Šarlote Blome, tā notiks Ausekļa ielā 22, Lielvārdē 11.02.2023. no plkst. 9:00 līdz 14:00, b-bas «Latvietes pūrs» telpās. 

Pieteikšanās obligāta pa T. 27013139 vai [email protected]

Maksa par meistarklasi EUR 25 (iekļauti visi aubei nepieciešamie materiāli)

Maksa par meistarklasi EUR 20 (materiāli aubei pašam jāņem līdzi, tādā gadījumā nepieciešamie materiāli - audums (lins, kokvilna) 70 x 50cm (pa eģi), mežģīne 70cm x 3-6cm (lins vai kokvilna pieskaņota audumam), auduma krāsas striķītis aubes savilkšanai 70 cm; audumam un mežģīnei jābūt izmazgātai un izgludinātai)

Foto no iepriekšējo meistarklašu galarezultāta.

Latviešu tautas tērpa darināšanas divgadīgie kursi 2022./2023. mācību gadā

Sākot ar 2022. gada septembri, nu jau trešo reizi mēs piedāvājam Jums divu gadu laikā apgūt tās prasmes un iemaņas, kuras ir nepieciešamas, lai Jūs spētu pašas savām rokām darināt tautastērpu sev, vai kādam no saviem tuvajiem un mīļajiem. Ceram, ka nekādi šķēršļi nestāsies ceļā un iesākto varēs pabeigt plānotajā laikā. Programmas nosaukums «Latviešu tautastērpa darināšana». Programma ir licencēta.

Ko tas nozīmē un kā tas notiks? Tātad divu gadu laikā Jums būs iespēja apgūt praktiski visas tās prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas tautastērpa izgatavošanai.

Nodarbības notiks pie pasniedzējiem Dr.hist. Anetes Karlsones, Dr.art. Ievas Pīgoznes, Sanitas Kozuliņas, LAK Tautastērpu meistares Antras Šarlotes Blomes, Aivitas Heniņas, interjera dizaineres Tijas Vīksnas, knipelētājas Tatjanas Siņicinas un citiem.

Nodarbības ilgums ir 4 h, tās notiks 1 x mēnesī sestdienās vai svētdienās gan rīta, gan pēcpusdienas grupās.

Nodarbības notiks rokdarbu skolas «Latvietes pūrs» telpās Lielvārdē, Ausekļa ielā 22.

Visu apgūstamo kursu ilgums 2 gadi - no 2022.gada septembra līdz 2024.gada maijam.

Maksa par katru nodarbību EUR 20. 

Programmā apgūstamie kursi:

• Adīšana - etnogrāfiskie cimdi un zeķes
• Audeņu un celaiņu darināšana vai Lielvārdes jostas darināšana (izvēlas vienu kursu)
• Pīto jostu darināšana
• Etnogrāfisko kreklu darināšana
• Izšūšana - baltie darbi
• Izšūšana - krāsainie darbi
• Knipelēšana
• Krāsu mācība
• Tamborēšana
• Tilla mežģīņu darināšana
• Villaiņu izšūšana
• Zīļu vainagu darināšana

Programmas noslēgumā:

• katra dalībniece būs darinājusi pati savu vai sev tuva cilvēka tautastērpu
• apguvusi dažādas rokdarbu tehnikas, kuras nepieciešamas tautastērpa darināšanai
• apguvusi zināšanas pie labākajiem sava aroda meistariem - kompetentām, erudītām un interesantām personībām
• iepazinusies ar līdzīgi domājošām, bet tik dažādām personībām
• ieguvusi apliecību par licencētās programmas «Latviešu tautas tērpa darināšana» beigšanu

Pieteikšanās programmai obligāta:

e-pasts: [email protected] 

tālr. 27013139

FB  www.facebook.com/LatvietesPurs/

«Latvietes pūrs» starp Pieaugušo neformālās izglītības balvas «Saules laiva» pretendentiem

Šodien 8.12. notika Pieaugušo neformālās izglītības balvas «Saules laivas» pasniegšanas ceremonija. Balvai jau otro gadu mūs piesaka pašvaldība. Protams, apzināmies, ka sacensties ar vidējām un augstākajām mācību iestādēm, kas organizē pieaugušo izglītības procesu,  mums ir pagrūti, taču, neapšaubāmi, savu artavu pieaugušo izglītībā mēs dodam noteikti. Paldies pašvaldībai par pieteikšanu šai balvai! Balvu pasniegšanas ceremoniju var vērot zemāk esošajā saitē, bet konkrēti par mums stāsts sākot ar 38:25 min.

Balvas «šaules laiva» pasniegšanas ceremonija 8.12.2021.

Pabeigts projekts «Zīļu vainagi Latgales muzejos»

Projekta kultūrizglītības telpas «Lielvārdietes pūrs» atklāšana Lielvārdē

Ar kultūrizglītības telpas  «Lielvārdietes pūrs» atklāšanas pasākumu 26.augustā plkst.16.00 tiks atklāta Kultūrizglītības telpa Lielvārdē «Lielvārdietes pūrs».

Projekta rezultātā vietējai kopienai tika radīta jauna kultūrizglītības telpa, kuras sniegtās iespējas veicinās interesi par latviskām vērtībām, ļaus apzināties piederību savai tautai un apgūt tai raksturīgās etnogrāfisko un mūsdienu rokdarbu iemaņas, zināšanas un prasmes, veicinās tālāknodošanu nākamajām paaudzēm.

Biedrība «Latvietes pūrs» ar Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Atbalsts LEADER vietējai attīstībai (sabiedrības virzīta vietējā attīstība)” apakšpasākuma “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” Publisko un privāto partnerattiecību biedrības “Zied zeme” Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas 2015-2020 līdzfinansēto projektu “Kultūrizglītības telpas «Lielvārdietes pūrs» izveide Lielvārdē” Nr. Nr.20-04-AL02-A019.2202-000005 ir iegādājusies telpas aprīkojumu - mēbeles un biroja tehnika 20 personām. Saskaņā ar Projekta izmaksu tāmi projekta attiecināmās izmaksas ir EUR 8188.74 , tajā skaitā publiskais finansējums EUR 7369.87.

Uz atklāšanas pasākumu ir aicināti visi interesenti, detalizētāka informācija pa tālruni 27013139.

Apmeklējam Latgales muzejus projekta «Zīļu vainagi Latgales muzejos» ietvaros

Jūnijā dodamies uz Latgales muzejiem, lai iepazītos ar to krājumos esošajiem zīļu vainagiem. Ekspedīcijas pirmajā dienā 17.06. mēs apmeklējām Tilžas Kultūras nama vēstures istabas, Baltinavas novada muzeju, Nautrēnu novada muzeju, Ludzas novadpētniecības muzeju un Latgales kultūrvēstures muzeju Rēzeknē, savukārt otrajā dienā - 18.06. - apmeklējām Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeju, viesojāmies Kalupē pie Initas Ivdras, apmeklējām Vārkavas novadpētniecības muzeju un Preiļos ieskatījāmies Igora Pliča privātajā kolekcijā.

Dienas pagāja ļoti intensīvā darbā, jo apskatīt, aprakstīt un vēl nofotografēt lielu skaitu vainagu nav joka lieta. Diemžēl saskārāmies ar ļoti nepilnīgu muzeju rīcībā esošo informāciju par zīļu vainagiem (tam, protams, ir dažādi izskaidrojumi), gandrīz nevienam no vanagiem nav norādīts izgatavošanas gads un valkātājs vai darinātājs, kā arī cita saistoša informācija.

Taču lielu paldies gribam teikt muzeju darbiniekiem par atsaucību, par cienāšanu ar kafiju un citiem gardumiem un, protams, par sarunām un interesantiem stāstiem. Tagad sāksies skrupulozais, bet apkārtējiem neredzamais darbs pie informācijas apkopošanas un sistematizēšanas.

Projekts «Zīļu vainagi Latgales muzejos» ir guvis atbalstu

Grozījumi projektā «Kultūrizglītības telpa «Lielvārdietes pūrs» izveide Lielvārdē»

Laikam būs grūti šobrīd atrast kādu cilvēku, iestādi vai organizāciju, kuru nav skārusi Covid 19 radītā situācija. Lai arī laikus tika iegādāti visi projektā plānotie pamatlīdzekļi, diemžēl nepaspējām izremontēt telpu, kur paredzēts izvietot tos. Tādēļ š.g. martā informēju LAD un lūdzu pagarināt projekta «Kultūrizglītības telpas «Lielvardietes pūrs» izveide Lielvārdē» nodošanas termiņu. 

LAD lēmums bija mums labvēlīgs, ieguvām pagarinājumu līdz 2021.gada 2.jūlijam. 

Pabeigts projekts “Zīļu vainagi Vidzemes muzejos”

Projekts “Zīļu vainagi Vidzemes muzejos” tapa, jo publiskajā telpā ir pieejama informācija vien par nelielu daļu etnogrāfisko tērpu galvas segām, bet muzeju krātuvēs atrodams daudz vairāk informācijas pat par viena novada tautas tērpu vainagiem – to rakstu un krāsu dažādību. Projekts zināmā mērā bija arī turpinājums 2019.gadā biedrības realizētajam projektam “Zīļu vainagi Kurzemes muzejos”.

Projekta rezultātā mēs, biedrības “Latvietes pūrs” dalībnieces izveidojām sava veida datu bāzi par vienu no košākajām un redzamākajām Vidzemes tautas tērpu sastāvdaļām – etnogrāfiskajiem zīļu vainagiem. Apkopojumu papildina foto materiāls ar aprakstiem par vainagu darināšanā izmantotajiem materiāliem un ornamentiem, kā arī krāsām un izmēriem. Ar šī projekta palīdzību mēs cerējām arī palīdzēt Vidzemes muzeju darbiniekiem aprakstīt to krājumos esošos vainagus, lai pilnveidotu to informatīvo bāzi par katru šo priekšmetu.

Projekta “Zīļu vainagi Vidzemes muzejos” laikā tika apsekoti 18 Vidzemes muzeji, kuros bija atrodami zīļu vainagi. Kopumā apskatīti 90 priekšmeti, tai skaitā 79 zīļu vainagi, 1 astru vainags, 3 cizelēti un spangu vainagi, 2 auduma (kaspine un lentas vainags) un 5 matauklas, no kurām viena bija pērļota. To datējumi visdažādākie – sākot no 19.gadsimta 1.puses līdz pat 21.gadsimtā veidotiem atdarinājumiem.

Paldies Valsts Kultūrkapitāla fondam un Vidzemes plānošanas reģionam, kā arī “Latvijas valsts mežiem” par atbalstu projekta realizācijā, kas deva iespēju apmeklēt visus Vidzemes reģiona muzejus, kas atsaucās un bija pretimnākoši mūsu darbā. Paldies Vidzemes muzejiem – to vadītājiem un krājumu nodaļu darbiniekiem, kas laipni mūs uzņēma un izteica atzinīgus vārdus par projekta ideju. 

Pabeigts projekts “Zīļu vainagi Zemgales muzejos”

Projekta “Zīļu vainagi Zemgales muzejos” laikā tika apsekoti Zemgales muzeji, taču tikai 5 no tiem,  bija atrodami zīļu vainagi. Kopumā apskatīti 48 zīļu vainagi, kas darināti dažādos laikos. Vēsturiskajā Zemgalē tas ir bijis tikai 1 muzejs – Dobeles novadpētniecības muzejs. Pārējie 4 atradās kādreizējā Sēlijā un Augšzemē – Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs, Aknīstes novadpētniecības muzejs, Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi” Neretā un Jēkabpils Vēstures muzejs.

Projekta gaitā starp iepazītajiem vainagiem divi ir atklājums Latvijas tautas tērpu pētniekiem, jo tie darināti 18.gadsimta beigās - 19.gadsimta sākumā un līdzīgu Latvijas muzejos nav. Nākamais vecākais vainags ir datēts ar 19.gadsimta vidu, taču lielākā daļa – 34 vainagi tapuši pirmās Latvijas Republikas laikā.

Lielākās zīļu vainagu kolekcijas atrodamas Aizkraukles muzejā – 29 vainagi. Pārējos muzejos zīļu vainagu kolekcija ir ievērojami mazāka – Jēkabpils Vēstures muzejā 9 vainagi, Dobeles novadpētniecības muzejā 5 vainagi, Aknīstes novadpētniecības muzejā – 3 vainagi un Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā “Riekstiņi”  2 vainagi.

Zemgales muzejos esošo zīļu vainagu pārskatīšanai ir sagatavots atsevišķs fails (excel formātā), lai vieglāk varētu atrast vainagus pēc muzejiem, pēc to piederības kādam etnogrāfiskajam reģionam, pēc datējuma vai izmēriem. Savukārt, pdf formātā esam izveidojuši katalogu “Zīļu vainagi Zemgales muzejos”, aprakstot katru vainagu un sniedzot informāciju par to veidošanā izmantotajiem materiāliem, to krāsām un izmēriem, kas ļoti svarīgi būs vainagu darinātājiem.

Kopumā, domājam, ka mūsu sagatavotais vainagu katalogs un to apraksti palīdzēs, pirmkārt uzzināt, kādi zīļu vainagi atrodami Zemgales muzeju krājumos. Otrkārt, tas papildinās jau iepriekšējā gadā tapušo Kurzemes muzeju katalogu, tādējādi liekot nozīmīgu pamatu Latvijas muzejos esošo zīļu vainagu kopkataloga izveidei.

Vēlamies pateikt paldies visiem Zemgales muzejiem – Aizkraukles vēstures un mākslas muzejam, Aknīstes novadpētniecības muzejam, Dobeles novadpētniecības muzejam, Jāņa Jaunsudrabiņa muzejam “Riekstiņi” Neretā un Jēkabpils Vēstures muzejam par atsaucību un pretimnākšanu, par labiem vārdiem un mūsu projekta atbalstīšanu. Mēs ceram, ka mūsu sagatavotais materiāls būs noderīgs arī jums jūsu darbā. Paldies Zemgales plānošanas reģionam, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fondam un Latvijas valsts mežiem par iespēju šo projektu realizēt.

Katalogu datu bāzi meklējiet šeit.

Projekts “Lielvārdes tautastērps Lielvārdes muzejā” noslēdzies

Šodiena ir diena, kad noslēdzam Lielvārdes novada pašvaldības atbalstītā projekta “Lielvārdes tautastērps Lielvārdes muzejā” darbu. Projekta laikā esam iepazinušās ar Lielvārdes tautas tērpa darināšanu gan teorētiski, gan praktiski – esam izlasījušas milzum daudz populārzinātniskās un zinātniskās literatūras, publikāciju un viedokļu par tautas tērpu attīstību un tieši Lielvārdes tērpu, esam 5 pilnas dienas strādājušas A.Pumpura Lielvārdes muzejā ar krājuma priekšmetiem, esam tos aprakstījušas un fotografējušas, mēģinājušas izveidot strukturētu informāciju, kas, domājams, varētu būt labs pirmējo datu avots tautas tērpu pētniekiem, un gala rezultātā ir tapis ar apjomīgs darbs – Lielvārdes muzeja Etnogrāfijas kolekcijas katalogs “Lielvārdes tautastērps Lielvārdes muzejā”.

Esam mazliet nogurušas, un tomēr arī ļoti gandarītas par padarīto. Mums prieks, ka mums līdzi juta un mūs ar padomiem atbalstīja arī mākslas zinātņu doktore un latviešu apģērba vēstures pētniece Ieva Pīgozne, sniedzot savu izvērtējumu Lielvārdes muzeja krājuma priekšmetu novērtēšanā un tērpa attīstības analīzē. Paldies, protams, Lielvārdes novada pašvaldībai par uzticēšanos un atbalsta piešķiršanu mūsu projektam.

Katalogu “Lielvārdes tautastērps Lielvārdes muzejā” – projekta gaitā radītais rezultāts – atrodams šeit

Foto: sievu cepures rotājumā izmantoto krāsu toņu noteikšana

Neredzamais darbs projektā “Lielvārdes tautastērps Lielvārdes muzejā”

Šodien saņēmām ziņu no Lielvārdes novada pašvaldības ar aptaujāšanos, kā mums veicas ar projektu, vai varam padalīties ar fotogrāfijām no projekta ieviešanas gaitas. Secinājām, ka mūsu projekts ir mazliet citādāks sabiedrisko aktivitāšu projekts, jo nepulcējam ļaudis vienkopus, lai tos izklaidētu vai izglītotu vienā pasākumā. Strādājam mazliet individuāli, noslēgti un pat neredzami, jo darbu muzejā esam pabeigušas un tagad atliek rakstīt, analizēt, pētīt vēlreiz, saprast kopsakarības un turpināt rakstīt. Līdz ar to arī bilžu, kur esam sevi bildējušas, kā strādājam tikpat kā nav.

Taču mēs ceram, ka mūsu padarītais darbs būs noderīgs pēc projekta realizācijas beigām. Projektu uzsākām ar mērķi aprakstīt Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja etnogrāfijas kolekcijas priekšmetus, sagatavojot to zinātniskos aprakstus, kā arī izveidojot elektronisku kolekcijas katalogu un priekšrakstu – rekomendācijas, kā komplektēt un izgatavot Lielvārdes novada tautastērpu, ņemot par pamatu muzeja krājumā esošos oriģinālos priekšmetus. Projekta ideja radās, jo pašas darinām tautas tērpus un zinām, cik grūti ir vienkopus atrast informāciju par vienu vai otru tēmu, par vienu vai otru novada tērpu. Līdz ar to Lielvārdes novada pašvaldības sabiedrisko aktivitāšu dažādošanas projektu konkurss mums šķita iespēja pamēģināt savus spēkus un sagatavot šādu apkopojumu – viss vienkopus par Lielvārdes novada tautas tērpu, kā informāciju par Lielvārdes tautas tērpa kolekciju pašā Lielvārdes muzejā. Tā teikt – laimīgi visi: darinātājiem un interesentiem lasāmviela, lai saprastu, kas nepieciešams un kā tas izskatās (vai varētu izskatīties), muzejam – papildus informācija un apraksti katram priekšmetam, kas saistīts ar tautastērpu.

Sākotnēji ieplānoto 40 priekšmetu vietā muzejā vasarā esam apskatījušas un iepazinušas 133 dažādus priekšmetus – kreklus, brunčus, cimdus, zeķes, jostas, priekšautus, villaines, galvassegas (zīļu vainagus un sievu cepures), saktas. Jāatzīmē, ka ne visi aprakstītie priekšmeti ir attiecināmi uz Lielvārdes tautas tērpa komplektu. Rudens savukārt ir laiks neredzamajam projekta darbam – elektroniska kataloga izveidei, kas būs pieejams te – biedrības “Latvietes pūrs” mājas lapā, kā arī Lielvārdes muzejā.

Foto: sievu cepures rotājumā izmantoto krāsu toņu noteikšana

Zīļu vainagi Zemgales muzejos – Ekspedīcija Dobelē

Vasara pagājusi, apbraukājot Zemgales muzejus un cītīgi pētot literatūru par zīļu vainagu darināšanu, īpaši meklējot informāciju par zīļu vainagiem Zemgalē un Augšzemē. Lai pabeigtu projektu, apmeklējam beidzamo no Zemgales plānošanas reģiona muzejiem (kur vēl neesam bijušas)  – Dobeles novadpētniecības muzeju.

Dobeles muzeja krājumā glabājas 5 zīļu vainagi. Kā paraugu atdarinājumu veidošanai  visticamāk nevienu no tiem nevar izmantot, taču ja kādai interesēs izveidot 20.gadsimta 20.-30.gados ieviestos stilizētos tautiskos tērpus, tad te var skatīt vismaz 2 vainagus, kādus veidot šādam komplektam. 

Darbs pie Lielvārdes muzeja etnogrāfijas kolekcijas iepazīšanas pabeigts

Augustā vidū nostrādājām divas pilnas A.Pumpura Lielvārdes muzejā, lai iepazītos ar muzeja krājuma etnogrāfijas kolekcijas priekšmetiem par tēmu “Lielvārdes tautas tērps”. Mūsu redzeslokā bija villaines, Lielvārdei raksturīgie brunči ar ņieburu, arī viens pāris vīriešu bikšu, apakšsvārki, priekšauti un jostas, un saktas.  Gandrīz katrā priekšmetu grupā ir kas vērtīgs un interesants. Jautāsim latviešu apģērba pētniecei Ievai Pīgoznei padomu, kas no visa apskatītā un izpētītā būtu vērtīgākais un pēc kura gatavot priekšmetus – atdarinājumus saviem Lielvārdes tērpiem.

Statistikai: šajos divos mēnešos esam muzejā apskatījušas, aprakstījušas un sabildējušas milzīgu fotogrāfiju apjomu par 25 krekliem, 7 brunčiem, 1 biksēm, 2 apakšsvārkiem, 15 meitu vainagiem un 9 sievu cepurēm, 6 villainēm, 22 jostām, 10 zeķu un 24 cimdu pāriem, 9 priekšautiem un 3 saktām. Kopā 133 priekšmeti.

Foto: viens no 9 Lielvārdes muzeja krājuma priekšautiem.

Projekts saņēmis Lielvārdes novada pašvaldības atbalstu sabiedrisko aktivitāšu dažādošanas projektu konkursā.

Publicēts 20.08.2020

Turpinām strādāt Lielvārdes muzejā

Informējam, ka turpinām darbu pie projekta “Lielvārdes tautastērps Lielvārdes muzejā”. Augusta sākumā esam veselu dienu veltījuši kreklu apskatei, izpētei, aprakstīšanai un fotografēšanai. Esam izpētījuši no vīlītes līdz vīlītei 25 dažādus kreklus – gan sieviešu, gan vīriešu, tai skaitā speciāli kāzām darinātus. Tie ir gan vienkārši izrakstīti, gan ļoti bagātīgi ar zvaigžņotām piedurknēm.

Rīt un parīt turpināsim darbu muzejā. Sākotnējās aplēses par darāmo bijušas neprecīzas, jo plānoto 40 priekšmetu vietā, kā solījām Lielvārdes novada pašvaldībai savā projekta pieteikumā, jau esam iepazinušās ar vairāk kā 80. Un tas vēl nav viss.

Foto: balta linu blūze Lielvārdes muzejā, datēta ar 19.gadsimta beigām.

Projekts saņēmis Lielvārdes novada pašvaldības atbalstu sabiedrisko aktivitāšu dažādošanas projektu konkursā.

Neredzamais darbs zīļu vainagu projektā

Darbu Vidzemes muzejos, lai iepazītu – apskatītu un nofotografētu, kā arī iegūtu sākotnējo informāciju par zīļu vainagiem, esam pabeigušas un tagad atliek rakstīt, analizēt, pētīt vēlreiz, saprast kopsakarības un turpināt rakstīt, lai sasniegtu mērķi –  sagatavotu katalogu “Zīļu vainagi Vidzemes muzejos”.

Projektu uzsākām ar mērķi veicināt Vidzemes kultūras mantojuma pieejamību sabiedrībai, sagatavojot apkopojumu par Vidzemes muzeju krātuvēs esošajiem etnogrāfiskajiem zīļu vainagiem un popularizējot tos. Katalogā esam iecerējuši ievietot arī līdz šim publicētās informācijas par Vidzemes vainagiem apkopojumu, tādējādi piedāvājot vienkopus līdz šim zināmo informāciju gan par vainagu veidiem un to lietošanu, kā arī darināšanu. Tas ir viens no tiem neredzamajiem darbiem, kas darāms šī projekta ietvaros.

Otrs neredzamais darbiņš ir jau darbs pie muzeju vainagu aprakstu un ilustrāciju sagatavošanas. Fotogrāfiju apstrāde un sagatavošana katalogam aizņem daudz laika, tāpat kā katra vainaga aprakstīšana detaļās – kādi materiāli izmantoti, kādās krāsās, kāda ir vainagu rotājumu rakstu izšūšanas kārtība. Rezultātā ieguvēji būs gan vainagu darinātāji un interesenti, kuri iegūs lasāmvielu, lai saprastu, kā izskatās vainagi un kas nepieciešams to darināšanai, gan muzeji, kuri iegūs papildus informāciju un aprakstu katram vainagam, kas glabājas to krājumos, kā arī katalogu ar informāciju, kuros muzejos un kādi vainagi atrodami.

Decembra vidū darbam jābūt pabeigtam. Vēlreiz paldies Vidzemes plānošanas reģionam par atbalstu Kultūras programmas projektu konkursā un Valsts Kultūrkapitāla fondam un Latvijas valsts mežiem par doto iespēju strādāt pie šī interesantā projekta. 

Trupinās darbs pie projekta “Zīļu vainagi Vidzemes muzejos”

Jūlijā esam turpinājušas darbu pie projekta “Zīļu vainagi Vidzemes muzejos”. Esam pabijušas Ziemeļvidzemē – Alūksnes pusē: Alūksnes muzejā, Bejas un Zeltiņu novadpētniecības krātuvēs, Jaunlaicenes muižas muzejā un Gaujienā J.Vītola memoriālajā muzejā “Anniņas” un Valmieras muzejā. Bijā arī Vidzemes vidienē – Madonas un Gulbenes muzejos, Lielvārdē, Druvienas vecajā skolā – muzejā un profesora Aleksandra Bieziņa muzejā pie tā vadītājas Ingrīdas Pureniņas.

Projekta laikā esam skatījušas, rokās turējušas un aprakstījušas gan 19.gadsimta vainagus, gan pirmās Latvijas Republikas laikā veidotos atdarinājumus. Pievienotā vērtība tam visam – brīnišķīgās sarunas ar muzeju ļaudīm gan par vainagiem un priekšmetu nonākšanu muzeju krātuvēs, gan viņu ikdienu.

Esam apbraukušas visus Vidzemes muzejus, kuros sameklējami zīļu vainagi. Tagad priekšā lielais rakstīšanas darbs, lai visu informāciju saliktu vienotā stilā, sakārtotu fotogrāfijas un izveidotu kopkatalogu.

Projekts top ar Vidzemes plānošanas reģiona Kultūras programmas atbalstu, ko finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds un Latvijas valsts meži.

Pētām Lielvārdes tautastērpu muzejā

Esam aizvadījuši pirmās divas dienas Lielvārdes muzejā. Esam iepazinušies ar krājuma meitenēm, kuras ir ļoti atsaucīgas, un arī to, kā muzeja krājuma etnogrāfijas kolekcija veidojusies. Proti, sākotnēji muzejs veidots Andreja Pumpura piemiņai, kuru daudzi no mums skolas laikā apmeklējuši kā Lāčplēša muzeju.

Etnogrāfijas kolekcija sākusi veidoties, kad muzejs aicināja lielvārdiešus dāvināt muzejam priekšmetus un fotogrāfijas, kas stāsta par Lielvārdes vēsturi un cilvēkiem. Tā muzejā nonākušas arī lietas, kas raksturo Lielvārdes tautas tērpu.

Tagad jūlijā esam muzejā pavadījušas divas pilnas darba dienas, kad iepazinām muzeja krājumā esošās galvassegas – vainagus un sievu cepures, kā arī zeķes un cimdus. Dažiem no tiem, interesanti stāsti, daži no tiem arī tādi, kas tiek datēti ar 19.gadsimtu un pēc kuriem gatavot atdarinājumus saviem personīgajiem Lielvārdes tērpiem.

Projekts saņēmis Lielvārdes novada pašvaldības atbalstu sabiedrisko aktivitāšu dažādošanas projektu konkursā.

Foto: Lielvārdes tērpa viena no krāšņākajām daļām - vainags