Lielvārdes tautastērpam ir īpaša vieta latviešu kultūrvēsturiskajā mantojumā. Jau J.K.Broce 18.gs ir attēlojis zemnieka meitu un kādu sievu no Lielvārdes. Arī Kārlis Hūns 19.gs.60.gados gleznojis lielvārdietes. Precēta latviete. Lielvārdē, 1872.

Salīdzinot J.K.Broces zīmētos lielvārdiešu tērpus ar Vēstures muzejā esošo 19.gs. otās puses Lielvārdes novada tērpu, redzamas izmaiņas, kādas notikušas sieviešu apģērbā gadsimta mijā. Savu pirmatnējo izskatu saglabājusi tikai sievas cepure, bet viss pārējais tērps izmainījies. Zīmējumam J.K.Broce devis arī paskaidrojošu tekstu: "Zemnieka meita no Lielvārdes svētku tērpā. Uz neapsegtajiem matiem, kas nokarājas sapīti pīnē, ir sarkana tūka lenta (vainadziņš), kas nosegts ar raibām smeldzēm. Ap kaklu ir ķēde, pie kuras ir piekārti zviedru piecinieks [monēta] un pie, tā virs baltā, krekla liela un maza sudraba priece. Linu kakla lakatam ir caurumota apmale, un pāri tam apņemta vilnas sedzene, kas izrakstīta ar raibām dzijām un tādām pašām bārkstīm. Brunči un  priekšauts ir balti, pēdējais - izrakstīts." Nākošajai figūrai šāds apraksts: "Kāda sieva no Lielvārdes savā [sievas] cepurē ar diviem izliekumiem." (Slava M. "Latviešu tautastērps" 106.lpp.), Krekls ir ar stāvu, krāsainām dzijām izšūtu apkakli ("Latviešu tautastērpi I Vidzeme", 108.lpp).

Etnogrāfe Mirdza Slava savā apjomīgajā pētījumā "Latviešu tautastērpi" (Rīga: "Zinātne", 1966.) pamatojoties uz vēsturisko apstākļu un un etnogrāfiskā materiāla pētījumiem, apvieno tērpus piecos komplektos - Vidzemes, Latgales, Augšzemes, Zemgales un Kurzemes kompleksi (21.lpp). Kompleksu izplatības teritorijas zināmā mērā sakrīt ar seno cilšu apvienības teritorijām (20.lpp.). Šo piecu  pamatkompleksu ietvaros, etnogrāfe izdala vairākus lokālos variantus (novadus), kas izveidojušies 19.gs. noteiktu vēsturisku apstākļu rezultātā. Lielvārdes novads (viens no 6) iekļaujas Vidzemes tērpu kompleksā (21.lpp.). Etnogrāfe Maija Slava 106.lpp. atzīmē, ka Lielvārdes tērpi valkāti Rīgas apriņķa dienvidaustrumu stūrī - Lielvārdes, Rembates, Lēdmanes un daļēji arī Kokneses pagastā. 

Latvijas Vēstures muzeja izdotajā grāmatā "Latviešu tautastērpi I Vidzeme" norādīts, ka Lielvārdes novads ietver Lielvārdes, Rembates, Lēdmanes, Vērenes, Lauberes, Jumpravas, Skrīveru, Krapes un daļēji Koknese, Aizkraukles un Madlienas pagastus (108.lpp.). Marutas Grasmanes grāmatā "Latviešu tautastērpi. Raksti. Izšūšana." līdžas jau iepriekš nosauktajiem pagastiem ir minēts arī Viskaļu pagasts ( 30.lpp.).